Te daži stāsti:
Apustulis Pāvils - Dieva izredzēts ierocis nest Dieva Vārdu tautām un ķēniņiem. (Ap.d. 9:15). Pirms Dievs sūta, Viņš arī pārmaina sirdi un sagatavo Savam kalpošanas darbam.
Pāvils gāja pie cilvēkiem sludināja Evaņģēliju, cilvēki ticēja Dievam un daudzi tika dziedināti. Pāvils bija instruments Dieva rokās, arī mēs varam būt, ja vien paši to vēlamies.
Bērni arī aizlūdza par slimajiem.
Vēl viens varonīgs cilvēks no laika par kuru mums stāsta Bībele - Jānis Kristītājs.
Jānis Kristītājs dzīvoja tajā pašā laika periodā kad Jēzus un tā kā viņu mammas bija radinieces, bērnībā iespējams viņi šad tad bija tikušies. Jānim Kristītājam Dievs bija devis īpašu uzdevumu - ikvienam stāstīt, ka Jēzus nāks drīz.
Viņš dzīvoja tuksnesī ģērbās vienkārši un arī ēda pavisam vienkāršu ēdienu - kādu, to meklē te - Mateja 3:1-17.
Viņš stāstīja cilvēkiem, ka nāks Glābējs - Dieva sūtnis. Jānis arī kristīja tos, kuri gribēja novērsties no grēkiem, ko viņi darījuši (nožēlot tos) un sākt visu no jauna. Tā viņš arī dabūja savu vārdu Jānis Kristītājs. Cilvēki tika pagremdēti zem ūdens - ūdens nomazgā cilvēka netīrumus un līdzīgi kristība rāda, ka tiek nomazgāti cilvēka grēki un viņš top tīrs, lai sagaidītu Mesiju.
Jānis Kristītājs bija pārsteigts, ka arī Jēzus nāca kristīties, jo viņš zināja, ka Jēzum nav nekādu grēku.
Vēlāk Jānis Kristītājs tika arestēts un ielikts cietumā.
Šinī nodarbībā bērni minēja milzīgu krustvārdu mīklu.
Varoņi ir ne tikai puiši, arī meitenes var būt un arī ir. Bībelē ir kāds stāsts par jaunu meiteni - pusaudzi, kura nāca no nabadzīgas, bet godājamas ģimenes. Tā ir Marija un viņa ir īpaša, ja tā var teikt, ne tikai ar to, ka ir Jēzus māte, bet arī ar to, ka viņa uzticējās un paļāvās un bija atvērta Dievam, lai Viņš to varētu lietot saviem mērķiem. Marija bija ķēniņa Dāvida pēctece no necilas pilsētas Nācaretes. Bībelē teikts: "Vai no Nacaretes var nākt kas labs?"
Bībeles pētnieki saka, ka viņa bija mācīta Rakstos un viņa arī zināja, ka Dievs ir apsolījis pasaulē sūtīt Mesiju, kas izglābs tautu un būs ķēniņš pār Izraēlu un viņa arī zināja, ka jau simtiem gadu (400) Dievs ir klusējis - netika rakstītas jaunas grāmatas, arī pravieši netika runājuši.
Marija mīlēja Dievu un vēlējās viņam kalpot ar visu savu sirdi, bet viņa bija nabadzīga meitene no nenozīmīgas pilsētas, no pazemīgas ģimenes un nemaz negaidīja, ka viņas dzīve varētu ar kaut ko atšķirties no tās, kāda bija viņas mammai.
Viņa bija saderināta ar Jāzepu - pēc gada bija paredzēts apprecēties un šo laiku, līdz tam viņa pavadīja savu vecāku mājās, lai mācītos būt laba ebreju sieva un mamma saviem bērniem, kas vēl būs. Arī Jāzeps bija no godīgas ģimenes, viņš bija galdnieks - apzinīgs un kārtīgs. Viņa bija priecīga, ka vecāki viņai izvēlējušies tādu labu vīru.
Kādu dienu, strādājot savus ierastos darbus, viņa tiks pārsteigta ar neierastu ciemiņu. Kad eņģelis sāka runāt Marija bija izbijusies, kā mēs visi būtu bijuši un viņš sāka viņai stāstīt par gaidāmo nākotni. Bet Marija sacīja: "Redzi, es esmu Tā Kunga kalpone, lai notiek ar mani pēc tava vārda." Viņa bija pazemīga.
Un vēl stāsts par Sīmani, kuram Jēzus deva vārdu Pēteris - Akmens jeb Klints. No grieķu valodas "Petros" ir akmens. Pēteris nebija perfekts, bet Jēzus zināja, ka vienu dienu, viņš būs akmens, kuru Dievs varēs lietot Sava nama celtniecībai.
Ejiet pie Viņa kā pie dzīva akmens, kas gan cilvēku atmests, bet Dievam izredzēts un dārgs.
Un uzceliet no sevis pašiem kā dzīviem akmeņiem garīgu namu un topiet par svētu priesteru saimi, nesot garīgus upurus, kas Dievam ir patīkami, caur Jēzu Kristu. 1. Pēt. 2:4-5
Mēs katrs esam dzīvs akmens - Jēzus draudzes jeb baznīcas celtniecības materiāls
 |
| Sodas akmeņi nodarbībā par Pēteri |
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru