22. februāra svētdienas skolā bērniem bija iespējams nopelnīt daudz konfekšu un, lai to izdarītu bija nepieciešams tik vien kā laba atmiņa. Pa visiem kopā bērni mēģināja atcerēties par ko mācījušies, uzzinājuši divu mēnešu laikā. Un pa visiem kopā tas izdevās samērā labi un bez konfektēm arī neviens nepalika.
Taču nodarbības galvenā tēma bija svētums. Jo Filipiešu vēstulē teikts :"Tātad, mani mīļie, tā kā jūs vienumēr esat paklausījuši, nevis manā klātbūtnē vien, bet tagad daudz vairāk manā prombūtnē, gādājiet ar bailēm un drebēšanu, ka topat svēti.
Dievs ir svēts un Viņš mūs aicina būt svētiem, tādiem kā Viņš. Un mums ir jādod laba liecība (izturēšanās citam pret citu, laipnība un citas labas īpašības) par Dievu apkārtējiem -skolās, kaimiņiem, draugiem. Un bez Dieva palīdzības mēs to nevarētu.
Ar mazajiem pirkstiņiem katrs bērns izveidoja sev krustu, kā atgādinājumu par tiekšanos uz svētu dzīvi.
Noslēgumā visi kopā pārrunājām arī, ka bez Jēzus visas šīs lietas nebūtu iespējamas un cik liela ir Dieva mīlestību pret mums, ka Viņš sūtīja Savu Dēlu uz zemes.
Lai stāstu labāk pastāstītu, tika izveidota prezentācija iedvesmojoties no zemāk esošā video.
Stundas noslēgumā Markuss izteica šādu domu - ka īstenībā mēs visi uz šīs pasaules esam ļoti, ļoti, ļoti, ļoti tāli radinieki - brāļi un māsas.
Ja tā padomā - mēs visi esam Dieva bērni - brāļi un māsas Kristū Jēzū, Markusam ir taisnība.
Foto: interneta resurss, jo stunda paskrēja nemanot un fotografēšana tika aizmirsta.
Taču nodarbības galvenā tēma bija svētums. Jo Filipiešu vēstulē teikts :"Tātad, mani mīļie, tā kā jūs vienumēr esat paklausījuši, nevis manā klātbūtnē vien, bet tagad daudz vairāk manā prombūtnē, gādājiet ar bailēm un drebēšanu, ka topat svēti.
Dievs ir svēts un Viņš mūs aicina būt svētiem, tādiem kā Viņš. Un mums ir jādod laba liecība (izturēšanās citam pret citu, laipnība un citas labas īpašības) par Dievu apkārtējiem -skolās, kaimiņiem, draugiem. Un bez Dieva palīdzības mēs to nevarētu.
Ar mazajiem pirkstiņiem katrs bērns izveidoja sev krustu, kā atgādinājumu par tiekšanos uz svētu dzīvi.
Noslēgumā visi kopā pārrunājām arī, ka bez Jēzus visas šīs lietas nebūtu iespējamas un cik liela ir Dieva mīlestību pret mums, ka Viņš sūtīja Savu Dēlu uz zemes.
Lai stāstu labāk pastāstītu, tika izveidota prezentācija iedvesmojoties no zemāk esošā video.
Stundas noslēgumā Markuss izteica šādu domu - ka īstenībā mēs visi uz šīs pasaules esam ļoti, ļoti, ļoti, ļoti tāli radinieki - brāļi un māsas.
Ja tā padomā - mēs visi esam Dieva bērni - brāļi un māsas Kristū Jēzū, Markusam ir taisnība.
Foto: interneta resurss, jo stunda paskrēja nemanot un fotografēšana tika aizmirsta.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru