Šoreiz par aprīļa pirmo nedēļu, kad mēs runājām par ballītēm, par to, kādus draugus aicinām, ar ko labprāt našķojamies un vai mēs būtu apbēdināti ja ielūgtie viesi uz mūsu rīkoto ballīti atteiktos nākt, jo kādi darbi vēl jāpadara.
Tieši šādu stāstu - par banketu uz kuru neieradās lūgtie viesi, Jēzus stāstīja būdams kāda farizeja namā uz mielastu. Visu stāstu var izlasīt Lūkas evaņģēlija 14. nodaļā.
Bērni uzzināja, ko Jēzus ar šo līdzību citiem gribēja pastāstīt - par svētkiem un ieiešanu Debesu Valstībā.
Un vēl Jēzus stāstīja par pazemību, ka nav labi sevi paaugstināt. Mēs noskaidrojām, ka tas varētu būt līdzīgi kā pāvs, kad tas dižojas, izplešot savu vareno asti un it kā saka: "Skaties, skaties kāds es skaists un varens." Patiesa pazemība nāk no mūsu sirds, kas mīl Dievu un cilvēkus. Arī Jēzus, būdams Dieva Dēls, pats lielākais un varenākais visā pasaulē, visā Visumā, mazgāja kājas saviem mācekļiem.
Rokdarbiņa laikā taisījām kroņus, lai atgādinātu sev Rakstu vietu no Jēkaba 4:6 - Dievs stājas pretim lepniem, bet pazemīgiem dod žēlastību.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru