Līdzība par bagāto vīru un Lācaru

22. maija svētdienas skolas nodarbībā bērni klausījās kā Sarmīte stāsta līdzību par bagāto vīru un Lācaru (Lūk.16.), ko Jēzus reiz stāstīja mācekļiem.
Tas ir stāsts par kādu bagātu vīru, kuram bija daudz naudas, viņa dzīve bija viegla - viņš valkāja skaistas drēbes, dzīvoja skaistā mājā, ēda, ko vien gribēja un cik vien gribēja un domāja tikai par sevi un savu labumu. Bija arī kāds ļoti, ļoti nabadzīgs cilvēks vārdā Lācars, viņam bija smaga dzīve, pie tam, viņš bija arī ļoti slims - vīra ķermeni klāja lielas un sāpīgas čūlas. Viņš iztika no tā, ko bagātie cilvēki reizēm viņam atmeta no saviem pilnajiem galdiem. Suņi nāca un laizīja viņa asiņainās vātis un čūlas, jo viņam pietrūka spēka tos aizdzīt prom no sevis. 

Šis stāsts parāda, ka cilvēka dzīvi pēc viņa nāves nosaka dzīve te - uz Zemes. Bagātais vīrs nokļuva ellē, savukārt Lācaru Dieva eņģeļi uznesa debesīs. Kāpēc - to lasi Bībelē Lūk.16.
Bagātais cilvēks stāstā bija vainīgs ne tāpēc, ka viņš bija bagāts (Ābrahāms arī bija bagāts cilvēks 1.Moz.13:2), bet gan tādēļ, ka viņš bija ļoti egoistisks un savtīgs. Viņš domāja tikai par sevi, kā dzīvot, lai pats būtu apmierināts un ne mirkli nedomāja par to, kas būtu vajadzīgs nabagajam vīram.

Bērniem ļoti patika šis stāsts, daļa arī reiz gribētu būt bagāti, bet tādēļ, lai dalītos ar citiem. 

Tā kā saulīte mūs beidzot lutina, pēc uzmanīgas klausīšanās, laiks priekiem un rotaļām.