Godīgums mūsu ikdienā

Vai mums teikt vai neteikt pārdevējam, ka viņš izdevis lielāku atlikumu nekā vajadzīgs, vai nejauši kādam izkritušu naudu, mēs tikpat nejauši varam likt savā kabatā, ko darīt ar ievērojamu naudas summu, ko kāds pieaugušais nejauši atstājis skolā uz palodzes? 

Katru dienu mēs saskaramies ar lēmumiem, kas pārbauda mūsu godīgumu. Tas var būt neliels daudzums nejauši izkritušas naudas kafejnīcā uz grīdas, vai liela naudas summa, ko skolēns atrada skolā uz palodzes. 
Naudas daudzums nav svarīgs, tas ir jautājums par to kas ir pareizi, kā Dievs mums māca dzīvot. Un stāsts jau nav tikai par naudu vien. 
Par godīgumu diskutēja arī bērni 15. maija svētdienas skolas nodarbībā. Pat ne diskutēja - drīzāk pareizi atbildēja uz visiem jautājumiem un pareizi izgāja no visām izstāstītajām situācijām. 
Un tās nebija tikai bērnu gudrās un pareizās atbildes, viņu prāta apsvērumi, bet gan tīrās sirdis, kas tā lika atbildēt.
Viņu nama pamats ir klints un mūsu - svētdienas skolas skolotāju un vecāku, daļa ir būt un palikt modriem, dodot labu liecību par Dievu ar savu dzīvi, savām ikdienas izvēlēm, lai esam labs piemērs viņiem, 
Šoreiz lasījām stāstu par Ananiju un Sapfiru, par viņu godīguma pārbaudi un Jēzus stāstīto līdzību, kura atrodama Lūk.16:1-13. 
Mazākie bērni radošās nodarbības daļas laikā veidoja mazas meitenītes vai puisīša portretu, uzsverot to, ka mēs Dievu pagodināt varam dažādi - runājot, darot, dzirdot utt.
Savukārt lielie bērni mēģināja iziet sarežģītus labirintus un ļoti raibos zīmējumos atrada tur paslēptās lietas.